Kaut kur nejauši internetā pamanīju pārdošanā esošo teleskopu cenas. Es biju pārsteigta par to, cik aplami izrādījušies mani dziļi iesakņojušies aizspriedumi par nepaceļamajām summām. Protams, par daudz maz pieklājīgu iesācēja aprīkojumu nāktos maksāt ne mazu naudiņu, taču tā vairs nebija astronomiska summa. Lūkošanās zvaigznēs man vienmēr mazāk saistījusies ar zinātni un cipariem, kaut, protams, mani interesē arī šādi jautājumi - ne pārāk sarežģītā izklāstā. Vairāk man tas saistās ar skaistā apbrīnošanu, sapņošanu un romantiku.
Tūlīt iedegos un sāku kārtīgu kampaņu – meklēju informāciju par modeļiem, izpētīju neskaitāmus interneta veikalus, pircēju atsauksmes, lasīju un iesaistījos forumos, meklēju plašāku informāciju par astronomiju grāmatās un žurnālos. Tā kā priekšā bija gaidāmi nopietni izdevumi, nolēmu nestrēbt karstu un izvēlēties prātīgi. Taču, jo vairāk informācijas par teleskopiem ievācu, jo vairāk jautājumu man radās un jo grūtāk man bija izvēlēties. Apjautājos cilvēkiem, kas no teleskopiem saprot daudz vairāk, taču neviena sniegtā atbilde mani tā īsti neapmierināja, jo es beidzot sapratu, ka visām savām vēlmēm precīzi atbilstošu, ideālo instrumentu es nekur neatradīšu, jo nav iespējams savienot tādas lietas kā – liels un viegls teleskops, vai mazs un superjaudīgs, vai arī labs fotografēšanai un nedārgs, vai arī vienlīdz labs blāvajiem miglājiem un planētām.
Ar katru dienu kļuva arvien grūtāk saprast, kam tad īsti dot priekšroku, līdz kādā grāmatā amatieriem-iesācējiem es izlasīju padomu – tikai neieslīgstiet murgā, ko sauc par „paralyzed by analyze”. Vienkārši nopērciet kādu teleskopu un sāciet izbaudīt to prieku – tā jūs būsiet daudz laimīgāks, nekā bezgalīgi meklējot ideālo. Tas nu reiz bija kā ar bomi pa galvu, jo tieši tas ar mani bija noticis. Es sapratu, ka visiem meklējumiem ir uz brīdi jāliek punkts, jāļauj visam nostāties savās vietās, jāizvēdina galva un tad, kad visa liekā informācija būs jau no galvas izkūpējusi un saceltie putekļi nosēdušies, es varēšu beidzot paraudzīties uz to, kas nosēdies dibenā.
Kad šis brīdis pienāca, un pagāja krietns laiciņš, es sapratu uzreiz – tas bija modelis, uz kuru skatījos jau pašā sākumā – ne pārāk liels, ne pārāk mazs, ne pārāk dārgs, ne lēts – tāds, kuru pati bez mašīnas varēšu pārvietot un saskrūvēt kopā, taču iesākumam pietiekami daudz redzēt, tāds, kurš ietilps manā mazajā balkonā, kur sākšu savus pirmos eksperimentus. Izskatās, ka grāmatas padoms man būs derējis. Radības mokas ir beigušās, bērns ir klāt! :) Viņu sauc Skywatcher Mak-150/1800mm HEQ-5.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru