Kad pirmais ķēriens bija rokā, gribējās savu teleskopu izvilkt laukā atkal un atkal. Bet, ak vai, rudens un ziema mūsu platuma grādos ir tāda kā ir, nepastāvīga. Vienvakar, nākot mājās no darba, pametu acis augšup un pamanīju, ka debesis ir skaidras un zvaigžņotas. Ar skubu ātrāk devos mājup, bet pirms vakara salšanas uz balkona nolēmu ātri uzsildīt vakariņas un paēst. Kolīdz šķīvis bija tukšs, debesis bija pilnībā apmākušās. Totāla izgāšanās.
Vienu citu vakaru mākoņi aizklāja skatu, tiklīdz biju uzstellējusi teleskopu. Tajos retajos brīžos, kad mēness, gluži kā mēdīdamies un kaitinādams tomēr izlīda no mākoņa malas, ņēmos ātri to iecentrēt redzamības lokā un kāri ķēru īsos vizuālā prieka momentus. Kopumā jau nekas dižs nesanāca.
Ar laiku pamanīju vēl kādu traucējošu momentu. Balkons izrādījās maķenīt par šauru, lai ērti darbotos. Nieka 20cm papildus platumā man nozīmētu tik daudz... bet ko tur sūkstīties, gan ar laiku atradīšu veidu, kā ērtāk iekārtoties. Turklāt ar laiku pārliecinājos, ko nozīmē gaismas piesārņojums. Biju iedomājusies, ka šāda problēma tomēr vairāk attiecas uz Rīgu, bet nu es redzēju, ka arī Jelgavā naksnīgās debesis reizēm ir tik blāvas, ka pat ar aci var saskatīt vien nelielu vāri spīdošu zvaigžņu pulciņu. Izredzes šķita dŗūmas. Ja vien es varētu kaut kur aizbraukt zaļumos, prom no pilsētu ugunīm...
Taču kamēr pie praktiskām novērošanas sesijām klāt netiku, laiku velti nešķiedu. Beidzot kādā celtniecības veikalā iegādājos nelielu līmeņrādi (40cm, ideāls manām vajadzībām) un kompasu (kas tomēr ar laiku izrādījās štrunts, jo ziemeļu virzienu rādīja atkarībā no tā, cik stipri pa to uzdauzīja), kā arī iegādājos šo to no literatūras un brīvajos brīžos pašķirstīju Astronomy žurnālu. Gan jau pienāks mans lielais vakars...:)
Vienu citu vakaru mākoņi aizklāja skatu, tiklīdz biju uzstellējusi teleskopu. Tajos retajos brīžos, kad mēness, gluži kā mēdīdamies un kaitinādams tomēr izlīda no mākoņa malas, ņēmos ātri to iecentrēt redzamības lokā un kāri ķēru īsos vizuālā prieka momentus. Kopumā jau nekas dižs nesanāca.
Ar laiku pamanīju vēl kādu traucējošu momentu. Balkons izrādījās maķenīt par šauru, lai ērti darbotos. Nieka 20cm papildus platumā man nozīmētu tik daudz... bet ko tur sūkstīties, gan ar laiku atradīšu veidu, kā ērtāk iekārtoties. Turklāt ar laiku pārliecinājos, ko nozīmē gaismas piesārņojums. Biju iedomājusies, ka šāda problēma tomēr vairāk attiecas uz Rīgu, bet nu es redzēju, ka arī Jelgavā naksnīgās debesis reizēm ir tik blāvas, ka pat ar aci var saskatīt vien nelielu vāri spīdošu zvaigžņu pulciņu. Izredzes šķita dŗūmas. Ja vien es varētu kaut kur aizbraukt zaļumos, prom no pilsētu ugunīm...
Taču kamēr pie praktiskām novērošanas sesijām klāt netiku, laiku velti nešķiedu. Beidzot kādā celtniecības veikalā iegādājos nelielu līmeņrādi (40cm, ideāls manām vajadzībām) un kompasu (kas tomēr ar laiku izrādījās štrunts, jo ziemeļu virzienu rādīja atkarībā no tā, cik stipri pa to uzdauzīja), kā arī iegādājos šo to no literatūras un brīvajos brīžos pašķirstīju Astronomy žurnālu. Gan jau pienāks mans lielais vakars...:)
1 komentārs:
Sveika Maija!
Beidzot Tevi atradu! Nezinaaju, kaa nosuutiit Tev emailinu, taadeel rakstu gudru komentaaru:) Tas ir super, ka esi tik ieintereseeta astronomijaa. Man arii maajaas ir teleskops, tacu nav bijis iisti laika to taa pamatiigi pielietot:)
Kaa Tev iet? Kas jauns?
Noteikti gaidiisu kaadu zinu. Varbuut nosuuti man savu email adresi...
Brigita
P.S. Tikko pieregistreejos blogger.com, taapeec manaa lapaa nekaa praatiiga veel nav (cerams, driiz buus).
Ierakstīt komentāru